Kompetenču pieeja mācībām praktiskā pielietojumā.
Gatavojoties pilnveidotā mācību satura un tam atbilstošu pieeju pakāpeniskai ieviešanai, lai lietpratība jeb kompetence kļūtu par skolēna mācīšanās rezultātu izglītības procesā visās izglītības pakāpēs, VISC sadarbībā ar Latvijas Universitātes SIIC organizē pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kursus “Mācīšanās konsultantu sagatavošana reģiona vajadzībām”.
Arī man, Annai Dzidrai Bernānei – Preiļu 1. pamatskolas skolotājai, bija iespēja apmeklēt pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kursus, kas norisinājās no jūnija līdz pat novembrim.
Mācības tika organizētas, nākamajiem konsultantiem apmeklējot izglītojošas nodarbības profesionālu pasniedzēju vadībā Rīgā, kur iepazīstināja skolotājus ar metodēm un paņēmieniem efektīvas atgriezeniskās saites sniegšanai un izmantošanai mācību stundās; attīstīja prasmi plānot efektīvas mācību stundas, izmantojot atgriezeniskās saites sniegšanas elementus, kā arī pēc tam vērojot stundas reģionu skolās, lai pieredzējušu ekspertu vadībā tās analizētu, apgūstot prasmi saskatīt stundā veikto un izvērtēt to.
Ar šādu mērķi 1. oktobrī Preiļu 1. pamatskolā bija ieradušies vairāk nekā 20 skolotāji no Latgales reģiona skolām – nākamie mācīšanās konsultanti, LU Starpnozaru izglītības inovāciju centra izpilddirektors Uldis Dzērve un eksperte llze Gaile, kuri vēroja manu vadīto matemātikas stundu 9. a klasē. Uzmanība tika veltīta skolēnu domāšanai par mācīšanos un tam, kāpēc būtiski veidot tādu mācību procesu, kurā skolēni domā par to, ko un kā viņi mācās. Pateicos mūsu skolas pedagogiem, kuri mani atbalstīja un vadīja mācību stundas citu skolu pedagogiem - A. Lauskai (matemātika 4. a klasē), L. Vibornai (fizika 7. a klasē) un U. Čerpakovskim (mājturība un tehnoloģijas 5. a klasē). Visiem pedagogiem bija iespēja vērot un analizēt konkrētus piemērus no mācību stundām. Pēc vērotajām stundām nācām kopā, un analizējot visas četras mācību stundas, noskaidrojām vēlreiz, kas ir atgriezeniskā saite un kāda ir tās nozīme efektīvā mācību procesā, kādus paņēmienus (tehnikas) var izmantot, lai sniegtu un iegūtu uz rīcību vērstu atgriezenisko saiti, kā plānot mācību stundas, integrējot tajās jēgpilnus atgriezeniskās saites sniegšanas un iegūšanas paņēmienus.
Analizējot novadītās nodarbības arī mums tika sniegta atgriezeniskā saite – kolēģi izteica savu viedokli, izmantojot 3P metodi (paslavē, pajautā, papildini).
“Savā skolotājas darbā atklātās stundas esmu vadījusi vairākkārt, taču šāda pieredze bija pirmoreiz, jo tika izvērtēta stundas struktūra, skolotājas sniegums, skolēnu darbošanās stundā.
Stundu vēroja 10 skolotāji no Latgales reģiona un LU metodiķis. Bijām satraukušies: gan es, gan bērni. Ikdienā bieži vien sanāk labāk. Pēc stundas bija izvērtēšana. Saņēmu daudz pozitīvu atsauksmju un atbildēju uz ekspertu jautājumiem. Iegūtā atziņa ir: skolotājam ir jābūt visās jomās nevainojamam, kas nav viegli, jo ir daudz blakusapstākļu, kas var ietekmēt stundas gaitu.
Kopumā izvērtējot, stunda izdevās labi, stundas mērķi bija sasniegti. Gan skolēni, gan skolotājs saņēma atgriezenisko saiti.” /Skolotāja Anita Lauska/
“Strādāt pa jaunam nesagādā nekādu problēmu, jo mēs mājturības un tehnoloģiju stundās jau to palielam darām. Varbūt, skolēniem nelielas grūtības sagādā sasniedzamā rezultāta (SR) izvirzīšanu stundas sākumā. Pie tā mēs strādāsim, lai skolēni mēģinātu vairāk izteikties un diskutēt, nonākot līdz vēlamajam. Darbs pāros attaisnoja stundas norisi un tas bija pozitīvs, jo grafiskās valodas uzdevumi bija ar dažādu sarežģītības pakāpi. Skolēniem bija iespēja novērtēt arī citu pāru darbu un izteikt savu viedokli par izdarīto. Mēģinājām labot kļūdas un pamatot tās. Manuprāt tas izdevās, un visi bija apmierināti. Paldies skolotājiem, kuri piedalījās stundas vērošanā un uzrakstīja atziņas, komentārus un novēlējumus par redzēto.”/skolotājs Uldis Čerpakovskis/
“Piedāvājums vadīt atklāto stundu skolotājiem no visas Latvijas - tas bija jauns izaicinājums un iziešana no savas komforta zonas. Bet tā reizē bija arī iespēja pierādīt savu varēšanu plašākā kontekstā.
Protams, lai sagatavotu mācību stundu, kuru vērtēs kolēģi no dažādām skolām, laika bija nepieciešams daudz. Vajadzēja rūpīgi pārdomāt katru stundas detaļu.
Mācību stunda izdevās, viss plānotais tika paveikts, arī tāpēc, ka skolēni bija atsaucīgi un darboties griboši. Pēc novadītās stundas tika veikta tās izvērtēšana. Ļoti patīkami bija dzirdēt pozitīvās atsauksmes un uzskaitītos veiksmīgākos stundas momentus: intereses radīšana stundas sākumā, praktiskā darbošanās, IT izmantošana stundā. Pēc tam stunda tika analizēta ļoti sīki pa fragmentiem. Uldis Dzērve no LU SIIC ļoti profesionāli vadīja šo stundas analīzes procesu. Kolēģi ieteica arī dažas savas idejas, ko varētu darīt citādāk, jo katram ir savs skatījums uz to, kā katru tēmu vajadzētu mācīt.” /skolotāja Laila Vibornā/
Arī mana pedagoģiskā pieredze ir pietiekami liela, bet arvien vairāk nonāku pie secinājuma, ka jāsāk domāt savādāk, nekā skolā ierasts – jādara viss, lai maksimāli strādātu bērns, nevis skolotājs. Lai sāktu strādāt ar radošajām, jaunajām metodēm, skolotājam jāiegulda liels darbs – jāmaina sava domāšana, jāsalasa materiāli, plus jāizdomā, kā tos pielietot konkrētajā stundā. Lai skolotājs nonāktu līdz vēlmei mainīties, viņam arī vairāk jāzina par jaunajām metodēm, nostādnēm. Skolotāja radošumu ierobežo laika trūkums, jo stundā jāpaspēj daudz. Tāpat radošās metodes jāsabalansē ar to, ka skolēniem jāiedod arī noteikts apjoms konkrētu zināšanu. Paldies visiem kolēģiem, ekspertiem par atbalstu, labajiem vārdiem, par iedrošināšanu vadīt savādāku stundu. Stundas sākumā arī mani bija pārņēmis neliels uztraukums, bet paraugoties savu kolēģu – vērotāju acīs, smēlos drosmi, enerģiju un viss aizgāja manā izpratnē – pozitīvā gaisotnē.
Stundu vadīja un pārdomas apkopoja Preiļu 1. pamatskolas skolotāja Anna Dzidra Bernāne