Sarunas moto: “Godīgs darbs valsts labā”
     Sadarbībā ar Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeju  2016. gada 17. novembrī, plkst. 9.00 Preiļu 1. pamatskolās svinību zālē notika tikšanās ar mūsu novadnieka,  valstsvīra un ievērojama pašvaldību darbinieka Jāņa   Volonta (08.04.1882.-16.03.1943.) mazmeitu Elizabeti Roķi un mazmazdēlu Imantu Roķi.
      Saruna par Latvijas valsts vēsturi, Latvijas valsts pastāvēšanas pirmo posmu no 1918. -1940. gadam tika vadīta caurvijus  ar ievērojamā valstsvīra Jāņa Volonta dzīvi. Valstsvīrs, kura dzīve ir atdarināšanas cienīgs paraugs jauniešiem, kā nesavtīgi strādāt savas tautas un valsts labā. Šajā alternatīvajā – dzīvās vēstures stundā piedalījās Preiļu 1. pamatskolas devīto klašu skolēni un Rīgas tūrisma un radošo industriju tehnikuma Preiļu filiāles pirmo kursu audzēkņi.
    Dzimis 1882. gada 8. aprīlī Preiļu pagasta Cišos zemnieka ģimenē. Mācījies Preiļu tautskolā, beidzis Ludzas apriņķa skolu, studējis Pēterburgas Pobedinska augstākajos komerczinību kursos, kļuvis par pirmo latgalieti ar augstāko komerczinātņu izglītību. Strādājis Pēterburgā Maļceva tirdzniecības un rūpniecības sabiedrības trauku fabrikā par pārvaldes kancelejas darbinieku, darbveža palīgu, darbvedi, administratīvās un finanšu nodaļas vadītāju. Aktīvi darbojies Pēterburgā dzīvojošo latviešu kultūras un sabiedriskajā dzīvē. Pirmā pasaules kara laikā kopā ar Kazimiru Skrindu un Franci Kempu nodibinājis Latgaliešu palīdzības biedrību karā cietušajiem, ilgus gadus bijis tās sekretārs. 1922. gadā atgriezies Latvijā, tai pašā gadā ievēlēts par Daugavpils pilsētas valdes locekli, bet 1923. gadā – par pilsētas galvu. Gluži kā Pāvels Dubrovins, arī J. Volonts Daugavpili vadījis četrpadsmit gadus, atkārtoti pārvēlēts vēl 1925., 1928. un 1931. gada vēlēšanās, līdz pat iecelšanai par Tautas labklājības ministru 1937. gadā. Jānis Volonts bija pirmais latgalietis, kas kļuvis par Daugavpils pilsētas vadītāju. Viņa vadības laikā Daugavpilī tika uzbūvēts Vienības nams, Vienības tilts, Zemes bankas un pasta ēkas, ierīkoti jauni parki un skvēri u.c., tika nostiprināts pilsētas finansiālais stāvoklis. 1924. gada 11. jūnijā Daugavpils latviešu biedrības padome lemj par zemes gabalu Vadoņa (tagad – Ģimnāzijas iela) un Lāčplēša ielas stūrī, kurā varētu būvēt jauno namu. Tomēr šī vieta atzīta par pārāk mazu, tāpēc nolemts prasīt atļauju pilsētas valdei izmantot pilsētas tirgus laukumu. Daugavpils pilsētas valde šo lūgumu atbalsta un nodod Daugavpils latviešu biedrībai zemes gabalu tirgus laukumā, iepretim A. Ņevska katedrālei, laukumu vienlaicīgi pārdēvējot par Vienības laukumu.
       Kad 1937. gada 19. decembrī Vienības nams tika svinīgi atklāts un iesvētīts, iesvētīšanas ceremonijā piedalījās arī J. Volonts, taču ne vairs kā Daugavpils pilsētas galva, bet kā Tautas labklājības ministrs.
       Jānis Volonts apbalvots ar I šķiras Atzinības krustu, II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, Aizsargu Nopelnu krustu, Polonia Restituta ordeni u.c. goda zīmēm. Pēc padomju okupācijas 1940. gadā atbrīvots no amata, 1941. gada 14. jūnijā deportēts uz Sibīriju. Miris ieslodzījumā Vjatlagā  1943. gada 16. martā.

Nora Šņepste, vēstures un sociālo zinību skolotāja