„Domāt. Darīt. Zināt” – tas ir projekta „Skola – 2030” sauklis. Mūsdienu skolēnam ir svarīgi attīstīt spēju mācīties mūža garumā, domāt un darboties dažādās situācijās. Liela nozīme ir nevis iegūto zināšanu apjomam, bet gan tam, ko bērns spēj paveikt ar savām zināšanām. Kad skolēns ar to palīdzību cenšas patstāvīgi rast atbildes uz jautājumiem, atrisināt problēmas. Kad viņš spēj izmantot savas zināšanas un prasmes dažādās zinību jomās.  Ir svarīgi nodrošināt skolēniem iespēju domāt, pašiem meklēt risinājumus, analizēt - kāpēc ir tā, nevis citādi, un, protams, arī kļūdīties.
      Mūsu skolas skolotāju komanda piedalās mācībās divu gadu garumā un regulāri tiekas, lai kopīgi plānotu mācību darbu un mācību sasniegumu vērtēšanu saviem skolēniem, palīdzot viņiem attīstīt dzīvei mūsdienu sabiedrībā nepieciešamās kompetences – kritiski domāt, sadarboties, patstāvīgi mācīties, prasmīgi izmantot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas un citas.
     29. aprīlī Preiļu 1. pamatskolā valdīja neliels satraukums, jo viesojās Agita Zariņa - latviešu valodas un literatūras skolotāja, direktore, mūsu skolas kuratore ESF projektā “Kompetenču pieeja mācību saturā.”
     Projektora kuratore A. Zariņa vēroja un analizēja mācību stundas - latviešu valodu 3. c klasē, ko vadīja skolotāja Iveta Belousova, latviešu valodu 8. c klasē ko vadīja skolotāja Irēna Barone, bet skolotāja Viktorija Kondratjeva kopā ar 4. a klases skolēniem darbojās datorikā.
      Skolotāju pārdomas:
     “Agita Zariņa viesojās dažās mācību stundās, lai vērotu, kā jaunās izglītības attīstības vadlīnijas tiek ieviestas mūsu skolā mācību darbā. Jāsaka - darbs rit ļoti labi. Gan skolēni, gan skolotāji parādīja prasmi  savstarpēji  sadarboties, izvirzīt stundas mērķi un uzdevumus, zināšanu apgūšanas procesā balstīties uz savu pieredzi, kā arī gūto citos mācību priekšmetos. Kopumā izskanēja atzinīgs vērtējums, jo ir atbalsts sistemātiskajai pieejai satura plānošanā un virzībai uz skolēnu lielāku iesaisti mācībās.
      Mūsu pašu secinājums - skolēniem ir arvien jāmācās mācīties, vairāk kritiskas attieksmes un izvērtējuma  savam  padarītajam, gūstot pozitīvas atziņas. Skolotājiem, gatavojoties jaunajam mācību gadam, jāpārskata mācību satura pārslogotība, jo  kopējais apgūstamo zināšanu, prasmju apjoms skolēnam joprojām ir liels, tāpēc pedagogiem būs jārod laiks kopīgai mācību satura plānošanai skolas līmenī.” (Irēna Barone, latviešu valodas un literatūras skolotāja)
      “Esmu priecīga, ka nenobijos, neatteicu un stunda notika. Bija ļoti noderīgi zināt savas stundas gaitas izvērtējumu no profesionāļa. Ļoti patīkami bija dzirdēt uzmundrinājumu no kuratores pirms stundas, man ienākot skolotāju istabā. Paldies par labvēlīgo attieksmi!
       Stundas izvērtējums visām skolotājām notika kopā, manuprāt, lieliska ideja, kas deva iespēju vēl "pasmelties" zināšanas par stundas veidošanu, plānošanu no kolēģiem. Ir svētīgi dzirdēt sava darba plusus un izdošanās un mīnusus, pie kā novēršanas piestrādāt. Kuratore Agita visu ļoti shematiski saprotami uzzīmēja, izstāstīja, paskaidroja. Paldies par iespēju!” (Iveta Belousova, sākumskolas skolotāja).
     Skolas pedagogiem šī diena bija ļoti darbīga, jo notika arī pedagoģiskā padomes sēde par tēmu  “Atbalsts skolēnu uzvedībai mācīšanās procesā”, kurā arī piedalījās kuratore Agita Zariņa. Kuratore pastāstīja par iespējamo atbalstu skolotājiem mācīšanas un mācīšanās procesā projekta Skola 2030 ietvaros 2019./2020 m. g., kā arī par to, ka pamats pozitīvām pārmaiņām ir un šobrīd vissvarīgākais ir mainīt skolotāju attieksmi. Liela daļa pedagogu jau ir gatavi strādāt citādi. Skolotāji interesējas un daudz mācās, kā sniegt atbalstu, jo ikviens saprot, ka bērnam ir jānodrošina iespēja mācīties pilnvērtīgi pēc iespējām un savām spējām.
      Skolas psiholoģe L. Tumašova un direktora vietniece audzināšanas darbā D. Prodniece iepazīstināja un analizēja 6. klašu skolēnu aptaujas “Skolēnu uzvedības problēmas un to iespējamie risinājumi” rezultātus. Skolas sociālais pedagogs informēja par atbalstu skolēnu mācīšanās un uzvedības problēmu risinājumu projekta “Pumpurs” ietvaros.
     Pedagoģiskās padomes sēde tālākajās norisēs pedagogi dalījās pieredzē ar gūtajām atziņām profesionālās pilnveides semināros un kursos.
     “Iekļaujošā izglītība ir izaicinājums vispārizglītojošām skolām. Iekļaujošā izglītība – t. i. skolēni ar mācību  un uzvedības  traucējumiem, skolēni ar speciālajām programmām, skolēni ar citu dzimto valodu, talantīgie bērni u. c. Svarīgākie faktori:

• vide, kurā tiekam pieņemti ar savu individualitāti, kurā ir katram atvēlēts laiks izaugsmei, kurā katrs var pārvarēt mācību izaicinājumus un patstāvīgi meklēt risinājumus;
• mācīšanās akadēmiskās grūtības un problēmas ietekmējošie faktori (izziņas īpatnības, iemācītā bezpalīdzība, vāji motivēta mācīšanās, nenoturīga vai noraidoša attieksme pret mācībām).
• Skolotājam jābūt gatavam mainīt stundas laikā metodes, stratēģijas);
• Pozitīvā uzmundrināšana.
• Svarīgs ir stundā sasniedzamais rezultāts.” (Sākumskolas un speciālās izglītības skolotāja Anita Lauska).

     Arī skolas direktore N. Šņepste padalījās ar pedagogu profesionālās pilnveides kursu galvenajām tēzēm par izglītojamo uzvedības normām mācību procesā. Pedagoģiskās padomes sēdes noslēgumā skolas direktore piedāvāja katram pedagogam aptauju, kas liek pārdomāt savu darbību, to pielāgot izglītojamo vajadzībām un uzņemties atbildību par saviem lēmumiem.
     Dažas pedagogu atziņas pēc saspringās mācību – darba dienas:

• jāmainās izpratnei par to, kas ir mācību stunda, bet visam ir jābūt līdzsvarā;
• mācību stunda - dažādu metožu kombinācija;
• sekmēt bērna mācīšanās procesu, kas attīsta bērnā pašrefleksijas spējas un atbildību;
• pedagoga viens no galvenajiem uzdevumiem – attīstīt spēcīgas novērošanas prasmes, lai saskatītu katra bērna individuālās spējas un nodrošinātu atbilstošu mācīšanās pieeju.

Informāciju sagatavoja direktora vietniece A. Dz. Bernāne